Alpaka ir lamu dzimtas mājdzīvnieks. Tās audzē Bolīvijā un Peru.

Alpaka vilna nesatur lanolīnu, kas šo dziju padara antialerģisku.

No alpakas iegūst dažādu toņu brūnu, bēšu vai baltu vilnas šķiedru, kas ir gara, spoža un zīdaina.

Alpaka vilnu parasti vērpj kopā ar aitu vai merīnvilnu, kā arī sintētiskajām šķiedrām, piem., akrilu. Tīra alpaka vilna bez piejaukumiem ir dārga "luksus" dzija.

Angoras šķirnes trušu vilna. Iegūst ķemmējot Angoras trušus, kuri saņem noteikta veida barību.

Angoras vilna ir ļoti maiga, pūkaina un silta. Siltāka par aitu vilnu.

Tā kā trušu vilna pūkojas, tad 100% tīru angoras dziju neražo- tai pievieno merīnvilnu, vilnu, akrilu, kokvilnas vai zīda pavedienu.

No angoras vilnas dzijas ada vieglus adījumus. Angoras izstrādājumus drīkst tīrīt tikai ķīmiski.

Iegūst ķemmējot Baktrijas kamieļus.

Šķiedras ir vidēji rupjas, krāsa- no iesārtas līdz gaiši brūnai.

Kamieļvilna var būt gan mīksta, gan asa, ar lielu siltumvadītspēju.

Dziju vērpšanai izmanto pavilnu, kas ir īpaši silta.

Dzija ir labi mazgājama, izturīga un nesaveļas.

Iegūst ķemmējot smalkvilnas Kašmiras kazas. No vienas kazas var iegūt vien 100g vilnas 1x gadā.

Kašmiras kazas audzē Tibetā, Mongolijā un Z-Indijā.

Kašmirs ir ļoti mīksts, plāns, viegls un porains. Tā ir vissiltākā no visām šķiedrām.

Krāsas- brūna, pelēka un balta.

No kašmira gatavo ļoti dārgus plānus vilnas, zīda vai kokvilnas sarža audumus.

Kašmiru uzskata par ekskluzīvu dziju, kas ir viena no dārgākajām pasaulē.

Kašmiru mēdz izmantot arī bez piejaukumiem, tomēr plašāk to lieto, savērptu kopā ar zīdu vai vilnu.

Lamu vilnas šķiedra ir līdzīga kamieļvilnai krāsas un izskata ziņā, taču tā ir rupjāka un izturīgāka uzbūves ziņā.

Krāsa- no sarkanīgas līdz gaiši brūnai.

Lamas vilnu parasti izmanto apģērbu gatavošanai, jo tā ir izturīgāka par alpakas vilnu, turklāt ir ļoti viegla un silta.

Lielākoties vilnu iegūst no Latvijas tumšgalves šķirnes aitām.

Latvijas aitu vilna ir silta, elastīga, labi mazgājama, nestiepjas un labi krāsojama.

Labi izceļas adījumu raksti. Adījumi no Latvijas aitu vilnas ir viegli kopjami, mazgājot nesaveļas un nestiepjas, taču nav izturīgi.

Iegūst no Merīnaitām, kuras audzē Austrālijā.

Vilna ir gara, balta, ļoti silta, dabīgais viļņojums nodrošina elastību. Tā nekairina ādu.

Merīnvilna ir viena no dārgākajām dzijām, tai reti pievieno citas šķiedras.

Nepieciešama ļoti uzmanīga adījumu kopšana, jo tie var savelties.

Iegūst no Angoras kazu vilnas, kuras audzē Turcijā, D-Āfrikā, Austrālijā, ASV un Argentīnā.

Kidmohēra- pirmais cirpums no kazlēniem, kas nav vecāki par 8 mēnešiem.

Šķiedra ir gara, gluda un maiga, zīdaina, spīdīga, izturīga.

Krāsa- balta.

Mazāk saraujas un plūk, nekā citas vilnas šķiedras.

Mohēra ir ļoti alerģiska.

Mohēra labi krāsojas, tāpēc dzija bieži vien ir ļoti košos toņos.

Lai dzija būtu izturīgāka un mazinātu tās pūkainumu, bieži vērpj klāt citas šķiedras.

Iegūst no suņu pavilnas.

Vilnas iegūšanai vispiemērotākie ir Ņufaunlendi, Kolliji, Čau-čau, Kaukāza aitu suņi, kā arī bezšķirnes sunīši.

Suņu vilna labi uzsūc mitrumu, ātri izžūst, izdalot siltumu un vienlaikus uzlabo asinsriti.

Suņu vilnas adījumiem galvenokārt ir ārstnieciska iedarbība. Suņu vilnas zeķes ir lielisks palīgs cilvēkiem ar sliktu asinsriti un slimīgiem bērniem.

Suņu vilnu parasti pievērpj kokvilnas vai aitu vilnas pavedienam. Dziju var krāsot ar vilnas krāsvielām.

Iegūst no zīdtārpiņiem, kurus audzē Ķīnā, Taizemē, Indijā u.c.

No kultivētā zīda iegūst baltus, bet no savvaļā iegūta- krēmkrāsas vai brūnus pavedienus.

Zīdu pievieno kokvilnai, viskozei un sintētiskajām šķiedrām.

Zīda dzijas ir ļoti dārgas.

Zīda izstrādājumi lieliski pasargā gan karstā laikā (dēļ tā absorbējošām īpašībām), gan aukstā laikā (dēļ zemās vadītspējas tiek uzturēts silts gaiss tuvu ādai).

Kokvilnas šķiedra Indijā bija pazīstama jau 7.gs. p.m.ē.

Eiropā to ieveda angļi 1772.gadā.

Kokvilnas šķiedra silda labāk nekā lins, tā ir izturīgāka par vilnu, taču mēdz izstiepties un samērā ilgi žūst.

Lai izstrādājumi no kokvilnas neizstaipītos, tad šķiedras tiek merserizētas- kokvilnu apstrādā ar stipru sārmu NaOH šķīdumu.

Dzija no merserizētas kokvilnas ir zīdaini spoža, stipra, mīksta, to var nokrāsot košās krāsās, kas neizbalē.

Lins

Kvalitatīvāko linu audzē R-Eiropas valstīs- Īrijā, Itālijā, Beļģijā u.c., tai skaitā arī Latvijā.

Šķiedru grūti nokrāsot košos toņos.

Linu dzijas izstrādājumi karstā laikā dzesē, bet aukstā- silda.

Šķiedrai mēdz pievienot kokvilnu un viskozi.

Lina tērpus ir viegli mazgāt, tie ir izturīgi un labi elpo, taču ātri saburzās. Tā kā lina izstrādājumi absorbē mitrumu, tie piemēroti arī valkāšanai karstā laikā.

Pasaulē dziju ražošanā izmanto arī tādas šķiedras kā soja, bambuss, rami, kaņepes, nātre, džuta,  taču Eiropā un Latvijā tās ir maz pazīstamas.