Ķīmiskās šķiedras

2011-09-06 10:05

Ķīmiskās šķiedras ir tekstilšķiedras, ko iegūst rūpnieciski pārstrādājot organiskos dabiskos vai sintētiskos lielmolekulāros savienojumus.

 

Ķīmisko šķiedru plaša rūpnieciskā ražošana sākās 20.gs. sākumā, un līdz pat šodienai daudzās pasaules valstīs attīstās dažādu ķīmisku šķiedru ražošana. To ražošana ir izdevīga, jo nepieciešamās izejvielas ir lētas un apstrādē nav jāiegulda daudz darba.

 

 

Atkarībā no izmantotajām izejvielām ķīmisko šķiedru ražošanā, iegūst mākslīgas vai sintētiskas šķiedras:

  1. Mākslīgās šķiedras iegūst, ķīmiski apstrādājot dabiskās šķiedrvielas, galvenokārt koksnes celulozi, ko iegūst no koka vai kokvilnas atkritumiem u.c. 1891.g. rūpnieciski pirmo reizi tika iegūta pirmā mākslīgā šķiedra no celulozes- nitrātu zīds.

  2. Sintētisko šķiedru ieguvei izmanto sintētiskos polimērus- tādas izejvielas kā gāzi, akmeņogles un naftu, to pārstrādes blakusproduktus, kā arī dažādus ražošanas atkritumus. To daudzveidība rada iespēju iegūt šķiedras ar tādām jaunām un specifiskām īpašībām, kādas nepiemīt dabiskajām un mākslīgajām šķiedrām.

 

Sintētiskās šķiedras ir visjaunākā tekstilšķiedru grupa. To ražošana aizsākās 1932.g. Vācijā ar polivinilhlorīda šķiedru izlaidi. Visplašāk izplatīto sintētisko šķiedru- poliamīdu- sāka ražot ASV 1940.gadā.

Sintētisko šķiedru rūpnieciskās ražosanas straujo attīstības tempu nosaka ekonomiski apsvērumi (lētas izejvielas) un šķiedru specifiskās īpašības- mehāniskā izturība, neburzīgums, elastība, gaismizturība, mazāks blīvums nekā dabiskajām un mākslīgajām šķiedrām, izstrādājumu formu un izmēru stabilitāte. Savu izcilo īpašību dēļ sintētiskās šķiedras nomainījušas dabiskās un mākslīgās šķiedras, jo izstrādājumi no tām kalpo ilgāk un to izgatavošanai vajag mazāk izejvielu.

 

Mākslīgās šķiedras
  • Acetāts
  • Viskoze
Sintētiskās šķiedras
  • Akrils
  • Likra (jeb elastāns, jeb spandekss)
  • Poliamīdu grupas šķiedras- neilons, kaprons, silons
  • Poliesteris
  • Polivinils
  • Tektels (Tactel)

 

 

 

Šķiedra Izcelsme Īpašības Pielietojums

Acetāts

Acetāta ražošanai izmanto kokvilnas vai koksnes celulozi, kuru apstrādā, izmantojot ķīmiskās vielas- acetātus.

Dažādu ķīmisko procesu rezultātā iegūst diacetāta un triacetāta šķiedru.

Diacetāts-šķiedra ir spīdīga, mīksta un līdzīga zīdam.

Triacetāts- šķiedra nesaraujas un neizstaipās, neuzsūc mitrumu.

Triacetātšķiedrām ir lielāka izturība un labāka gaismizturība nekā diacetātšķiedrām.

Parasti acetātu pievieno kokvilnas, vilnas un mohēras dzijai. Šāda dzija labi tur formu, ir elastīga un tīkama ādai.

Izstrādājumus drīkst mazgāt 300C ūdenī, adījums ātri žūst, drīkst uzmanīgi gludināt.

Viskoze

Viskozes šķiedru ražošanai izmanto celulozi, ko iegūst no egles, dižegles, priedes vai dižskābarža koksnes.

Viskoze ir izturīga pret gaismas un ķīmisko vielu iedarbību, neelektrizējas, viegli krāsojama un higroskopiska (labi uzsūc mitrumu).

Mākslīgo zīdu iegūst no dažādas struktūras viskozes, diacetāta, triacetāta un metalizētajiem pavedieniem.

 

Viskozes šķiedras izmanto galvenokārt kopā ar citām šķiedrām.

Iztrādājumi no viskozes ir mazelastīgi, tāpēc ļoti burzās. Ūdens ietekmē ievērojami saraujas.

Akrils

Akrilšķiedru iegūšanai izmanto akmeņogļu, naftas vai gāzes pārstrādes produktus.

Akrils ir mīksts un silts, un pēc īpašībām līdzīgs vilnai.

Viegli nokrāsot košos toņos, nesaveļas, nasaraujas, nestiepjas.

Akrila šķiedru plaši izmanto dziju ražošanā. Parasti to pievieno vilnai, neilonam, kokvilnai.

Ja akrils ir pievienots vilnas dzijai, tad adījums labāk notur formu un to var mazgāt veļasmašīnā.

Elastāns

(likra jeb spandekss)

Lielākais spandekss ražotājs ir ASV firma DuPont, kur šo šķiedru izgudroja 1959.g. un izplatīja visā pasaulē.

ASV šo šķiedru ražo ar nosaukumu spandekss, Eiropā- elastāns, bet Lielbritānijā- likra.

Ļoti elastīga sintētiskā šķiedra- to var izstiept par 500% garāku no sākotnējā izmēra.

Šķiedra ir gluda, viegla un mīksta, turklāt labi krāsojama.

 

Lai mainīti citu šķiedru īpašības, pietiek dzijas sastāvam pievienot 2% elastāna.

Izstrādājumi ar elastānu ir gaisu caurlaidīgi, elastīgi un labi mazgājami.

Poliamīds

(kaprons jeb neilons)

Poliamīda šķiedru iegūst no akmeņogļu

pārtstrādes produktiem.

To sāka ražot 1938.g ASV firma DuPont.

Šķiedra ir izturīga, elastīga, nedilstoša, labi tur formu, ātri žūstoša un neuzsūc mitrumu.

Valkājot poliamīda izstrādājumus, tie elektrizējas, gaismizturība mazāka kā citām šķiedrām, neliela termiskā izturība (jāgludina viszemākajā t0).

Poliamīdu biežāk pievieno vilnai un kokvilnai. No šādas dzijas ada elastīgas zeķes, sporta tērpus un peldkostīmus.

Poliamīdu pievieno arī efektdziju sastāvam.

Poliesteris

Šķiedras iegūšanai izmanto naftas pārstrādes produktus.

Pēc uzbūves un fiziskajām īpašībām līdzīgas poliamīdšķiedrām.

Poliestera šķiedras ir elastīgas, plastiskas, ļoti izturīgas, tās nebojā mikroorganismi.

Poliestera izstrādājumi maz uzsūc mitrumu un stipri elektrizējas.

Poliesteri parasti pievieno kokvilnas, vilnas un viskozes dzijai.

Izstrādājumi no šādas dzijas ir gan termiski gan mehāniski izturīgi, tos drīkst mazgāt veļasmašīnā.

Polivinils

Šķiedru iegūšanai izmanto polivinilspirtu.

Tās ir vislētākās no sintētiskajām šķiedrām.

Polivinila šķiedras ir gludas, elastīgas, plastiskas, gaismizturīgas, tās nebojā mikroorganismi.

Polivinils labi uzsūc mitrumu un pēc īpašībām ir līdzīgs kokvilnai.

Izstrādājumi no polivinilšķiedrām neburzās, labi saglabā formu, ir izturīgi un pēc mazgāšanas nesaraujas.

Tektels

Šo sintētiskās šķiedras veidu ar nosaukumu "Tactel" reģistrējusi ASV firma DuPont.

Šķiedra labi elpo un tai pat laikā nelaiž cauri vēju.

Tektelu parasti pievieno mohērai, akrilam un poliamīdam.

Izstrādājumi ir ļoti ērti un praktiski nenovalkājami. Piemēroti alerģiskiem cilvēkiem.

 

 Sintētisko šķiedru tekstilizstrādājumu tirdzniecībā lietojamie nosaukumi dažādās valstīs atšķiras:

Valsts Poliamīds Poliesteris Akrils Polivinils
Krievija

kaprons

anīds

lavsāns

(vairs neražo)

nitrons vinols
Japāna

amilāns, kanebo

neilons, promilāns

tetorons

kašmilons

kreslāns

kuravons

vinilons

Vācija

dederons, perlons

rodiaceta, neilons

grizutēns

trevira

dralons

dunova

volprica

-
Itālija

helions

lilions

- - -
ASV

kaprolāns

neilons 6

neilons 66

dakrons

akrilāns

orlons

-
Polija

folāna

stilons

elāna - -
Francija - tergals - -
Lielbritānija - terilēns kurtels nevlons
Čehija silons tesils - -

 

 

Informācijas avoti:

M.kulakova, M.Marksa, L.Villere, U.Žīgurs "Mājturība un tehnoloģijas"

www.madehow.com

 

   

Ķīmiskās šķiedras

Neviens komentārs nav atrasts.

Jauna diskusija